Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācija

Kursu maksa 30 EUR (maksājuma veikšanas kārtība tiks nosūtīta e-pastā pēc reģistrācijas)

Atrodot vairogdziedzerī mezglus ultrasonogrāfista uzdevums ir novērtēt to iespējamo malignitātes risku un nodot šo informāciju pacienta ārstējošajam ārstam saprotamā un iespējami viennozīmīgā veidā. Šādam nolūkam ir radīta TIRAD sistēma. Tās pamatā ir ultrasonogāfisko mezgla malignitātes pazīmju atrade un novērtējums. Katra no šīm pazīmēm atsevišķi norāda uz paaugstinātu malignitātes risku. Pazīmēm kombinējoties risks palielinās.

Vairums maligno mezglu ir hipoehogēni salīdzinot ar apkārtējiem dziedzeraudiem, tomēr tādi ir arī vairāk kā puse lielu un vairums mazo benigno mezglu, tādēļ mērena hipoehogenitāte nav vērtējama kā neatkarīga malignitātes ultrasonogrāfiskā pazīme.

Maligni mezgli parasti ir solidu struktūru. Cistiskas daļas atrod tikai niecīgai daļai maligno mezglu. Tomēr vairums solido mezglu ir labdabīgi, tādēļ solida struktūra arī nav vērtējama kā neatkarīga malignitātes pazīme.

Jāņem vērā, ka uzskaitītās mezgla malignitātes pazīmes ir vairāk raksturīgas papillāram nekā folikulāram vairogdziedzera vēzim. Folikulāra vēža riska noteikšanā TIRAD sistēma ir jāvērtē kritiski.

Izdarot vairogdziedzera ultrasonogrāfiju un atrodot mezglu tajā, izmeklējuma aprakstā ir jānorāda:

• tā lokalizācija,

• izmērs,

• jāraksturo mezgla kontūra,

• ehogenitāte

• kalcinātu (mikro-vai makrokalcināti, gredzenveida kalcināti) un cistisku daļu esamība struktūrā.

Ja mezgli ir vairāki, katrs atsevišķi jāapraksta, ja tie ir atšķirīgi.

Izmeklējuma slēdzienā jānorāda mezgla iespējamais malignitātes risks (mezgls ir labdabīgs, ticami labdabīgs, ar nelielu, mērenu vai augstu malignitātes risku, ticami maligns) un TIRADS kategorija.

Russ et al. Eur J Endocrinol 2013;168:649-655

Kwak JY et al. Radiology 2011; 260:892-899

Materiālu sagatavoja dr. med. Pēteris Priedītis